Sandomieža (Sandomierz)

Sandomežas auglīgā, lesa apkārtne bija apdzīvota jau neolīta laikmetā. Kurgāns Salve Regina, kas atrodas uz nogāzes pie Vislas, nāk no 7. gs. 10.gs. Nocietinātā apmetne, kas atradās uz tirdzniecības ceļa no Prāgas caur Krakovu uz Kijevu, strauji attīstījās, līdz 11.gs. tā kopā ar Krakovu un Vroclavu kļuva par vienu no galvenākajām apmetnēm visā Polijā. Tatāru iebrukumi 1241. un 1259. g. nopostīja nocietināto apmetni, tomēr drīz vien tā tika atjaunota, un 1286.g. tā ieguva pilsētas tiesības, kļūdama par kņazistes un vēlāk arī vojevodistes galvaspilsētu. 18. gs. novērojams bija pilsētas pagrimums. Arī rūpniecības rašanās 19. gs. pilsētu neatdzīvināja un par vojevodistes galvaspilsētu kļuva Radoma.
Sandomežas panorāma no Vislas puses tiek uzskatīta par vienu no Polijas skaistākajiem skatiem. Lielākā daļa pilsētas vēsturisko pieminekļu atrodas pilsētas mūru iekšpusē. Bez tiem uzkalnos slejas pils un sv. Jakuba baznīca.
Tirgus tiek uzskatīts par pilsētas centru. Rātsnams, kurš šeit atrodas, ir radies 14. gs., tomēr tagadējo renesanses stila izskatu tas ieguva pārbūves gaitā 16.gs. Tas vainagojas ar torni, kas ir rotāts ar skaistu atiku un saules pulksteni. Šeit atrodas Apgabala muzeja Sandomežas vēstures nodaļa. Pretī rātsnamam atrodas baroka stilā celtā Oļesnicku māja, kura nāk no 18. gs.
No tirgus pa Opatovskas ielu var nonākt līdz Svētā Gara baznīcai – sākotnēji būvētai gotiskajā stilā ar klasicisma stilā veidotu fasādi. Ielu noslēdz gotiskie Opatovskas vārti no 14. gs., 16.gs. tie tika paaugstināti un vainagoti ar renesanses atiku. No terases, kas atrodas 30 metru augstumā, paveras vislabākais skats uz pilsētu un tās apkārtni. No šejienes var redzēt Pjepžove (tulk. Piparu) kalnus, kuri atrodas Sandomježas augstienes malā. Aiz Opatovskas vārtiem atrodas divas baroka stilā celtas baznīcas. Pirmā no tām ir benediktīniešu sv. Mihala baznīca, kas celta 17. gs. un kurā ir viendabīgs barokāls interjera iekārtojums. Otrā ir Reformātu sv. Juzefa baznīca no tā paša laika posma, daudz vienkāršāka, ar barokāli - klasisku iekšieni.
Tirgus pretējā pusē pa Mariackas ielu var nonākt līdz katedrālei. Pirmā baznīca tajā vietā atradās jau 1148. g., esošā celtne tika uzbūvēta apm. 1360. g. ar karaļa Kazimježa Lielā atbalstu. Katedrāle ir liela gotiska trīsjomu celtne. Prezbitērijā sienas ir klātas ar bizantiešu polihromiju no 15. gs. ar karaļa Vladislava Jagiello atbalstu. Sānu sienu apakšā atrodas panelis, kas izveidots no 16 lielām 18. gs. gleznām, kuras ir radījis Karols de Prevots. No tām divpadsmit uz sānu jomu sienām attēlo Katoļu baznīcas mocekļus. Pie kolonnām atrodas rokoko stilā veidoti altāri no 18. gs. Blakus katedrālei, namā, kurā daudzus gadus ir dzīvojis rakstnieks Jaroslavs Ivaškevičs, atrodas Literatūras muzejs. Katedrāles tuvumā vēlajā baroka stilā celtajā Dlugoša namā atrodas Eparhijas sakrālās mākslas muzejs ar vērtīgām kolekcijām, kurā ietilpst arī romāņu mākslas darbi. Netālu nogāzē slejas vēlās renesanses laikmeta (1605 – 15) celtne, kas savulaik ir bijusi jezuītu kolēģijas ēka, saukta par Gostomanium.
Uz nošķirta paugura ārpus vecpilsētas uzkalna atrodas pils. Šajā vietā no vismaz 11. gs. bija nocietināta apmetne. Tagadējā gotiskā celtne tapa 14. gs. No 1795. – 1959. g. šeit atradās cietums. Pēc ilgstoša remonta pils pašlaik ir mājvieta muzejam, kurā eksponēti ir pils interjeri, sudrablietu, alvas izstrādājumu, monētu un etnogrāfisku darbu kolekcijas.
Netālu no pils uz blakus esošā lesa pakalna slejas vēlā romāņu stila sv. Jakuba baznīca no 13. gs. pirmās puses, kas uzskatāma par Sandomežas visvērtīgāko celtni. Tā ir viena no vecākajām mūra baznīcām visā Polijā. Baznīcu 1222. g. cēla dominikāņu mūki no Itālijas. Tatāru iebrukuma laikā - 1259. /60. g. ziemā – šeit tika noslepkavots abats Sadoks un viņa 40 biedri. Pēc šī iebrukuma baznīca tika pabeigta. Par unikālu vērtību uzskatāms no emaljētiem ķieģeļiem būvēts portāls, kas novietots baznīcas dienvidu malas sienā un ir rotāts ar ziedu ornamentiem un cilvēku galviņu skulptūrām. Galvenajā jomā atrodas koka pārsedze. Prezbitērijā vēlā renesanses laikmeta velve no pārbūves laika (1624. – 31.g. ).16. un 17. gs. mijā baznīcai tika piebūvētas divas – Ružaņcovas (tulk. Rožukroņa) un Sandomežas mocekļu - agrās renesanses stila kapelas. Baznīcā atrodas daudz gotisku (to vidū arī kņazienes Adelajdas), renesanses un barokālu kapa pieminekļu.
Esošais interjera izkārtojums radās restaurācijas laikā 1907. – 09. g., kad tam tika atgriezts romāņu stila izskats. Blakus baznīcai atrodas agrās gotikas stila ķieģeļu zvanu tornis no 13. gs. beigām. Netālu slejas vēl viena vēsturiska – sv. Pavla – baznīca. Sākuma periodā 15. gs. tā bija gotiskajā stilā, 17. gs. baznīca tika pārbūvēta par barokālu ēku, tādā pašā stilā ir arī interjera izkārtojums.
Sandomežā un tās tuvākajā apkārtnē atrodas virkne gleznainu lesa aizu ar bagātīgu floru. No tām visskaistākā ir Karalienes Jadvigas aiza.