Gniezno

Apvidus, kas atrodas starp trim ezeriem, bija apdzīvots jau mūsu ēras sākumā. 940. gadā te izveidojās nocietināta apmetne, sākumā divdaļīga, te vēl šodien stāv liela gotiskā katedrāle. Polijas valstij Gniezno spēlēja ļoti svarīgu lomu. Pēc 966. gada te atradās pirmā baznīca. 997. gadā sv. Vojcehs no šejienes devās savā pēdējā misionāra gājienā, bet 1000. gadā notika Gniezno Kongress. Te 1005. gadā tika kronēts par Polijas karali Boleslavs Chrobri, bet vēlāk vēl četri Polijas karaļi. Pilsētas tiesības Gniezno ieguva 1238. gadā. XVIII gadsimta otrajā pusē Gniezno bija vojevodistes pilsēta.
VĒSTURISKĀS VIETAS
Pilsētas apskats parasti notiek no Polijas Valsts Sākumu muzeja, kas atrodas pie Jelonekas ezera. Muzeja priekšā atrodas Mieška I un Boleslava Chrobrego piemineklis (1978. gads). Muzejā interesantā veidā ir pasniegta Gniezno un Piastu vēsture.
 Pilsētā dominē katedrāle (arhitedrālā bazilika), kas nav pirmā šajā vietā. pirmā baznīca šajā vietā tika uzcelta 977. gadā. Tagadējā svētnīca te tika uzbūvēta XIV gadsimtā. Pēc ugunsgrēkiem 1613. un 1760. gados rekonstruēta baroka stilā. 1945. gadā bija daļēji sagrauta, līdz 1961. gadam tika atjaunota gotiskā stilā.
Šī celtne ir trīsdaļīga. Divi lieli torņi ir pārklāti ar baroka tipa jumtiem. Apakšā pie torņiem atrodas Gniezno Durvis (XII gadsimts) – viens no vērtīgākajiem romāņu stila pieminekļiem Polijā. Izgatavotas no bronzas, ataino 18 bildēs sv. Vojceha dzīvi. Turpat atrodas skaists XIV gadsimta portāls, atklāts pēc restaurācijas darbiem 1963. gadā. Iekšā svētnīca ir aizraujoša. Katedrāles garums ir 85m, bet augstums 22m. Varavīksnes arkā atrodas gotisks krucifikss no XV gadsimta, zem kura atrodas jaunais altāris (1997. gada), saistīts ar altāri no 1000. gada. Pa vidu atrodas baroka konfesija no XVII gadsimta – zem baldahīna atrodas sudraba zārks, ar sv. Vojceha relikvijām un svētā figūra izgatavota no sudraba 1662. gadā, daļēji apskādēta 1986. gadā zagšanas mēģinājuma laikā, rekonstruēta 1987. gadā. Agrākais gotiskā stila sv. Vojceha zārks atrodas baznīcas pakaļējā galā.
Tāpat katedrā ir daudz citu vērtīgu mākslas darbu un skaistas arhitektūras detaļas. Starp daudzajām kapu plāksnēm īpašu uzmanību piesaista Zbigneva Olesniskiego kapa plāksne, ko izgatavoja Vits Stvošs 1495. gadā, kā arī vēlā gotiska stila arhibīskapa Jakuba no Senas kapa plāksne, izgatavota 1480. gadā. Katra no 14 kapličām, kas atrodas baznīcā, ir ievērības cienīga. Pārsvarā te ir gotiska stila kapličas, kas ir pārbūvētas baroka stilā. Starp tam vēlā baroka stila arhibīskapa Teodora Potockiego kapliča (1727.-30.g.) pārklāta ar ovālu kupolu. Pie baznīcas torņiem ir ieeja pagrabā, kur ir apskatāmas iepriekšējo romāņu stila baznīcu relikvijas. Uz rietumiem no katedrāles atrodas liels laukums, kas paredzēts baznīcas svētku svinībām. Te notika tikšanās ar pāvestu 1997. gadā.
Blakus katedrālei atrodas zvanu tornis, kas pilnībā ir rekonstruēts (1971.-75.g.). Iepriekšējais baroka stila tornis te bija uzbūvēts 1931. gadā. Drusku augstāk no katedras atrodas sv. Ježego baznīca (XVIII gadsimta beigas). Agrāk šajā vieta atradās romāņu stila celtne. Starp šo baznīcu un katedrāli var redzēt sv. Stanislava kapličas pamatus. Kapliča bija uzbūvēta 1522. gadā. aiz sv. Ježego baznīcas atrodas XVIII un XIX gadsimtā būvētās mācītāju mājas. Vienā no tām, rekonstruēta no pamatiem 1990. gadā, atrodas Gniezno Arhibīskapijas muzejs. Katedras pretējā pusē atrodas Boleslava Chrobrego monumentāls piemineklis (1925. g.), tēlnieka Marcina Rožka darbs, okupācijas laikā nojaukts, 1985. gadā rekonstruēts.
No katedras uz austrumiem ved Tumska iela uz rajonu, ko sauc par Jaunavu Uzkalnu. Te atrodas tirgus, kam apkārt atrodas XIX gadsimta ēkas. Te arī atrodas viduslaiku pilsētas centrs. Tirgus un Boleslava Chrobrego iela, kas no tā atiet, 1997. gadā bija pilnībā restaurētas. Uz Ziemeļiem no tirgus atrodas Franciskāņu baznīca. Ēka tapa XIII gadsimtā (agrā gotika), tornis – XV gadsimtā. Baznīcas iekšējais aprīkojums galvenokārt baroka (XVIII gadsimts). Apmēram 100 m no tirgus uz dienvidiem atrodas Svētās Trīsvienības gotiska baznīca, uzcelta 1420.-30. gados. Pēc ugunsgrēka 1613. gadā tā tika rekonstruēta. Mazliet tālāk no tirgus atrodas sv. Jana baznīca, pēc katedrāles nākošais vērtīgākais piemineklis Gniezno. Uz iekšējām baznīcas sienām ir atveidotas ainas no Vecās derības (XIV gadsimts). No citiem arhitektūras pieminekļiem ir vērts apskatīt rātsnamu (1831. gads.).
 s. 10. Mieško I un Bolesla Chrorego piemineklis 11. Amfiteātris