01. marts 2024. gads, piektdiena , Latvijā: ,  Polijā: . Šodien vārdadienu svin Polijā: Albina, AAntoniny ; Latvijā: Ilgvars, Ivars
Polijas reģioni
Reklāmas bloks

Ņedzicas (Niedzica) pils

Izmainīts: 2018.06.24. 18:21

Ņedzicas (Niedzica) panorāma no Dunajecas dambja puses
Ņedzicas ciemats šajā vietā atradās jau XIII gadsimtā, bet XIV gadsimta sākumā bija, kopā ar visu spisku zemi no Magiras līdz Dunajcam, Kokoša no Bžovicas īpašums. 1320.gadā daļu savas zemes viņš pārdeva brālim Janovam. Starp pārdotām zemēm bija arī Ņedzica. Pārdošanas dokumentos nebija nekādu ziņu par pili, no tā var secināt, ka pils vēl nebija uzbūvēta vai arī Kokošins atstāj to, lai kontrolētu apkārtējo teritoriju. Pils vēsturiskajos dokumentos pirmo reizi tika pieminēta 1325.gadā kā Berzeviču īpašums. 1326.gadā notika ņedzicas zemju konfiskācija, kuru veica Karols Roberts par labu Sarasam Vilhelmam Drugetam, kurš toreizējas Ņedzicas pils vietā uzbūvēja savu pili, kas stāv līdz mūsu dienām. Pils mūru perimetrs bija neregulārs

Ņedzicas (Niedzica) pils galvenā ieeja
daudzstūris un dzīvojamais korpuss, kuru sauca par kamieņcu. Vārti atradās pils dienvidu daļā. No vārtiem gar pils mūriem uz rietumiem atradās priekš pils nostiprināta ar zemes valni. 1330.gadā Saaras Vilhelms nodeva pili savam brālim Mikolajam kopā ar dažām citām pilīm. 1342. gadā pils kļuva par valsts īpašumu, bet 1347.gadā Ņedzicas pils atgriežas Berzeviču dzimtai. XIV un XV gadsimtu mijā šī dzimta pili apbūvēja un paplašināja. Priekšpils tika nostiprināta ar mūri un tās rietumu daļā tika izveidots četrstūrains vārtu tornis. Iebraukšana pilī notika pa koka tiltu.
1412.gadā Ņedzicas pilī, kura atradās Ungāru teritorijā, Vladislava Jagellas delegācija izmaksāja Ungāriem 37 tūkstošus kop prāgas gorošus par 13 spiskas pilsētām, tai skaitā par Ņedzicu. 1425. gadā pils atradās Berzeviču pēcnācēju rokās – Piotra Švarca no Lomnicas. Pēc viņa pils nonāk pie viņa dēla Jana. Jans 1463. gadā pili nodot Emerikam Zapolia, kurš pilnīgi to pārņēma pēc Jana Berzeviča nāves. Viņš savu jauno īpašumu paplašināja un modernizēja. Jauns pils mūris aptvēra jau e

Ņedzicas (Niedzica) pils iekšpagalms
sošo tādejādi palielinot priekšpili. Iebraukšana notika pa pils vārtiem, kas atradās jaunizveidotā vārtu tornī, nocietinājumu dienvidos.
Ungāru pilsoņu kara laikā, kas notika starp Ferdinandu Habsburgu un Janu Zapolu, 1527.gadā pils nomainīja īpašnieku.
1529.gadā pils nonāca poļu magnāta Hierona Laska īpašumā. 1538.gadā Laska atdeva pili Janam Harvatam. XVI gadsimta trīsdesmitos gados pils bija vietējo laupītāju rezidence. 1544.gadā pils atgriezās Laskiem, bet 1576.gadā Laski Ņedzicas pili nodeva Andrejam Balasam. 1589.gadā – pārdeva Ježim Horvatham no Paloscas. 16001.gadā Ježijs viduslaiku pili pārbūvāja, paplašinot to līdz vidēja izmēra pilij. Uz to brīdi esošie vārti vārtu

Ņedzicas (Niedzica) pils panorāma no dienvidu puses
tornī tika aizmūrēti, bet jaunie varti tika izveidoti pils rietumu daļā, bet apakšējā pilī tika uzbūvēti jaunie dzīvojamie korpusi. Horvatha īpašumā pils atradās līdz 1670.gadam, kad, sakarā ar grūto finansiālo situāciju, Stefans Horvath daļu savu zemes īpašumu kopā ar pili pārdeva Silvestram Joanellam. 1683. gadā pili ieņēma dumpinieki Emerika Thokolijas vadībā. Pēc dumpinieku apspiešanas, 1685.gadā pils atgriezās pie Joanella. XVII gadsimtā tika atjaunota pils kapliča, kura iepriekšējos laikos tika ievērojami nopostīta. Pēc Joaneelas nāves 1776.gadā, pils atgriezās pie Horvatha.









Top.LV reiting@Mail.ru
Parse Time: 0.926s
Booking.com