Oļština, karaļu pils (Zamek Królewski)

Pirmās liecības par pili šajā vietā nāk no 1306.gada. Pils tika būvēta bijušā nocietinājuma vietā pēc Kazimira Lielā (Kazimierz Wielki) iniciatīvas 1349-59 gados, lai sargātu Silēzijas - mazās polijas pierobežu. No 1370.gada pils nonāca Vladislava Jagellas (Władysław Jagiełła) rokās.
No 1406.gada cietoksnis bija vecākā rezidence un tur pastāvīgi atradās armijas daļa/ Pirmais vecākais bija Pāvels Odrovonž (Paweł Odrowąż). XVI gadsimta pusē, vecākā Mikolaja Šidloviecka (Mikołaj Szydłowiecki) laikā, cietoksnis ieguva renesanses iezīmes.
1587.gadā pili nopostīja Maksimiljana Habsburga karaspēks. Tomēr pili tā arī neieņēma. Maksimiljans bija viens no pretendentiem uz Polijas troni. Nākošā pils nopostīšana bija zviedru karaspēka rezultātā 1656.gadā. No šī laika pils pamazām pārvērtās par drupām. Pils apakšējās ēkas 1722-29 gados tika nojauktas, lai iegūtu būvmateriālus baznīcas celšanai Oļštinā. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās augšējas pils drupas - divi torņi un nocietinājuma sienu fragmenti. Vienā no torņiem var uzkāpt, lai apskatītos apkārtnes panorāmu, kur labā laikā ir iespējams redzēt Čenstohovas Jasna Gora klostera torņus.
Sava uzplaukuma laikā pils sastāvēja no 5 daļām: divas priekšpilis un apakšējā pils, vidējā pils un augšējā pils.
Pilsdrupu raksturīgs elements ir gotiskais tornis no XIII gadsimta otrās puses, kura augstums ir 35m. Tā apakšējā daļa ir apaļa, bet augšējā astoņstūra formā. Torņa pamatdaļa ir būvēta no akmens, bet augšējā daļa no ķieģeļiem XV gadsimtā. Tornis kalpoja kā cietums. Šeit 1360.gada 9 februārī  bada nāvē nomira Macko Borkovič (Maćko Borkowic) - Poznaņas vecākais, Polijas konfederācijas vadītājs.

Nosaukums Olsztyn nāk no vecās formas Holsztyn, kas visticamāk nāk no vācu valodas. Agrāk tā varēja skanēt Holstein, vai arī Hohlenstein.