Laņcut (Łańcut) pils

Kā pilsēta minēta 1378.g., 15.gs. tā bija attīstīts tirdzniecības un amatniecības centrs. 16.gs. 2. pusē Laņcuta bija zināma kā viens no slavenākajiem protestantisma apvidiem Polijā. 16.- 18. gs. pilsēta tika vairākkārt postīta. 18.gs. 2. pusē tā sāka atdzimt no pagrimuma. 19. gs. pilsēta kalpoja par hasīdu centru.
Laņcutas pils tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām magnātu rezidencēm Polijā. Tā tika celta, izmantojot iepriekš (1610.- 20.g.) būvēto celtni, 1629.- 41.g. par godu Staņislavam Ļubomirskim. Pēc 1683.g. ugunsgrēka pili pārbūvēja Tilmans no Gamerenes. 18. un 19.gs. mijā pēc Pjotra Aignera projekta tā tika pamatīgi pārbūvēta un izvērsta par pils rezidenci. Pils interjers tika izdaiļots ar lieliskām gleznām, veidgreznojumiem un skulptūrām. Ļubomirsku un vēlāk Potocku ģimenes šeit kolekcionēja vērtīgus mākslas darbus. Laņcutas pils tagadējais izskats franču neobaroka stilā tika izveidots 1889.- 1912.g. Tās pamata būvi veido četrstūraina celtne ar torņiem katrā stūrī un nelielu iekšpagalmu vidū, kas ir ieskauta ar bastionu fortifikācijām piecstarainas zvaigznes izskatā. Galvenā ēka robežojas ar jaunākām piebūvēm: uz ziemeļiem ar bibliotēku, uz dienvidiem ar sētas māju, kur pašlaik atrodas viesnīca un restorāns, un uz rietumiem ar oranžēriju, kur atrodas ziemas dārzs. Laņcutas pils ir saglabājusi savu greznību līdz pat mūsdienām. No 1944.g. šeit atrodas vēsturisko interjeru muzejs. 18.- 20.gs. sāk. interjeri prezentē dažādus arhitektūras stilus: baroku, rokoko, klasicismu, eklektiku, jūgendstilu. Tiem piemīt ne tikai grezna mākslinieciska un skulpturāla apdare un gaumīgs parkets, bet arī vērtīgs aprīkojums, piem. gaumīgi mēbeļu komplekti, gleznas un skulptūras, porcelāna izstrādājumu, sudraba galda piederumu un stikla izstrādājumu kolekcijas, mūzikas instrumenti, pulksteņi, lampas, ieroči, kā arī sadzīves piederumi. Pils prezentācijas telpas atrodas 1. stāvā. Divstāvīgajā Balles zālē ik gadu tiek rīkoti mūzikas festivāli. Apm. 1800.g. to projektēja Kristians Pjotrs Aigners. Zāle kalpo par lielisku klasicisma interjera piemēru, kurā novērojami bagātīgi no seniem laikiem aizgūti ornamenti. Tai līdzīga ir Lielā ēdamzāle (saukta par Balto zāli) ar 20.gs. sāk. Vīnē izgatavoto mēbeļu komplektu. Skulptūru galerija, kurā pašlaik ir izvietotas antīko skulptūru kopijas un antīkie māla trauki, ir rotāta ar interesantu iluzionistu glezniecības apdari - akmens celtni, kas apaugusi ar mežvīnu un pārsegta ar pergolu, caur kuru ir redzamas debesis. Kolonnu zālē atrodas Laņcutas visvērtīgākā skulptūra – Henrika Ļubomirska statuja Amora izskatā, kuru 1787.g. veidojis Antonijs Kanova.
Uz dienvidiem no pils 1892.g. celto staļļu un 20.gs. sāk. būvētās ratnīcas ēkās atrodas Kariešu muzejs ar Eiropas mērogā unikālu transportlīdzekļu un zirgu pajūgu kolekciju, kas nāk no 18.gs. beigām un 20.gs. sāk., kā arī aizjūgu un ceļojuma piederumu kolekciju. Šeit arī atrodama 19.gs. Varšavā izgatavota kariete, ar kuru, iespējams, savulaik ir ceļojis Frederiks Šopēns. Pils stallī ir izveidota pareizticīgās baznīcas mākslas izstāde. Pašas vecākās ikonas nāk no 15. gs.
Laņcutas pili ieskauj plašs dabas parks (apm. 31 ha liels), kas radīts 18.gs., paplašināts 19.gs. 1. pusē, vēlāk 1890. - 1904.g., un kurā atrodami daudzi vecu koku un eksotisku koku un krūmu eksemplāri.
Pilsētas dienvidaustrumu daļā, 1761.g. būvētajā sinagogā, kas rotāta ar 18.- 19.gs. ivritā rakstītiem uzrakstiem, bareljefiem un polihromiju, ir izvietota jūdaistu mākslas ekspozīcija.