Borišinska cilpa (Pętla Boryszyńska)

Miendzižeckas Nocietinājuma Rajons (saīsinājumā MNR, vācu valodā Festungsfront Oder  Warthe Bogen – FF OWB) ir vienīgais tik liela izmēra izbūvētais nocietinājumu objekts Eiropā. Šeit ir apvienoti visi XX gadsimta 30 gadu fortifikācijas būvju sasniegumi. MNR būve ir īpašs militārās arhitektūras piemērs, kas izriet no tās īpašā rakstura, konstruktīviem risinājumiem, unikālām fortifikāciju bruņām, ka arī apkārtējā apvidus izmantošanas. Vērtīgākais MNR posms ir centrālais posms ar nenovērtējamām pazemes komunikāciju sistēmām, kuru kopējais garums ir vairāk nekā 30km. Mūsu dienās MRN ir lielākais  tūristu piesaistošs objekts Lubuskas vojevodistē.
Interesantākais un labāk saglabājies objekts atrodas pie Borišinas un saucās Pazemes Tūristiskā Trase "Borišinas cilpa".

Vēsture.
Pēc vienām no versijām pa pazemes ceļiem uz šejieni divas reizes no Berlīnes devās Adolfs Hitlers, lai pēc tam pa virszemes ceļiem dotos uz savu štābu "Vilku midzenis (Gierłoż)". Šai versijai ir sava loģika: pazemes ceļš līdz šejienei deva iespēju pamest Berlīni nepamanītam, bet no šejienes līdz "Vilku midzenim" ar mašīnu ir dažu stundu brauciens.
Miendzižeckas Nocietinājuma Rajons tika izbūvēts XX gadsimta 30 gados un vācieši to sauca "Regenwurmlager" - sliekas nometne. Tajā laikā šī teritorija bija Vācijas sastāvā. Būves mērķis bija nosargāt Vācijas austrumu robežas no iespējamā Polijas uzbrukuma Vācijai. Nocietinājuma rajons tika izbūvēts 120 km garā joslā.
Šī bija stratēģiskā vieta virzienā Berlīne - Varšava - Maskava.
Pirmie būvniecības darbi te tika uzsākti 1928 gadā, bet tā kā Vācija bija saistīta ar Versaļas miera līgumu, tad tajā laikā topošajām fortifikāciju būvēm bija B klases. Pēc Hitlera nākšanas pie varas 1933.gadā sākās otrais būvniecības etaps. Kaut arī tajā laikā tika būvētas vēl B klases fortifikācijas būves, tika plānots sākt būvēt A klases fortifikācijas būves. Trešais būvniecības etaps bija 1936-38 gados, kad Hitlers atteicās pildīt Versaļas līguma nosacījumus. Tajā laikā tika uzbūvētas 2/3 no visām būvēm austrumu un Pomerānijas grēdā, bet patiesība bija uzbūvētas tikai 1/3 no ieplānotām 1936.gadā būvēm. Pēc sākotnējā plāna tika plānots uzbūvēt 27 A klases bunkurus, 37 B klases bunkurus, 5 iebraukšanas kompleksā. 1938.gadā ap Vāciju strauji sāka mainīties politiskā situācija un darbi šajā vietā sāka bremzēties, bet pēc pēc tam, kad tika parakstīts ar PSRS 1939.gadā 23.augustā pakts par neuzbrukšanu, visi darbi tika pārtraukti. Līdz ar to palika izbūvēts 21 B klases dots, nav neviena A klases dota, un ir viena iebraukšana kompleksā.
Ir tieši zināms, ka Hitlers divas reizes pabijis šajā dzelzsbetona apakšzemes pilsētā, kura bija nokodēta zem vārda "RL" - Regenwurmlager - "Sliekas nometne". Pirmās vizītes laikā, viņam tika izrādīti pāris pabeigti doti un aprakstīts plāns visam nocietinājuma rajonam. Hitleram plāns ļoti iepaticies, un projekta realizēšanai viņš izdalīja nepieciešamo finansējumu. Pēc dažādiem avotiem tas bija 600-900 miljoni reiha markas. Otrās vizītes laikā viņa skatam pavērās interesanta aina. No vienas puses ļoti labi pārdomāts nocietinājuma rajons, ar kilometriem gariem pazemes tuneļiem, ar visu nepieciešamo aprīkojumu autonomai dzīvošanai šajās pazemēs vairāku  tūkstošu lielam karavīru pulkam. Liels skaits dotu, kanāli, kilometriem gari prettanku "pūķu zobi", paceļamie tilti un dambji. Viss bija izdomāts un realizēts, lai apstādinātu un iznīcinātu pretinieka spēkus. No otras puses simtiem miljonu iztērētu marku šo fortifikāciju izveidei, kuras varēja iznīcināt ar pāris jaudīgiem lielgabaliem. Saspridzinot visas ieejas pazemes komunikācijas, iesprostojot visus karavīrus iekšā.
No šī apmeklējuma tika izdarīti sekojoši secinājum. Steidzamā kārtā tika ieplānota A klases bunkuru celtniecība, kuros izvietot lielkalibra lielgabalus, lai šautu pa pretinieku daudz lielākā attālumā, līdz ar to nenovedot kauju līdz dotu tuvumam, kad tos varētu nopietni bojāt pretinieku uguns. Esošie B klases doti piesegtu jaunuzbūvētos A klases dotus. Pēc sākotnējā plāna A klases bunkuriem vajadzēja būt ne mazāk kā 20. Bet kaut kādu apstākļu dēļ (visticamāk, lai pārsteigtu Hitlera iztēli), sāka būvēt B klases bunkurus. Pēc kārtējās inspekcijas, Hitlers nebija apmierināts ar paveikto. Sākās ļoti lielā steigā A kases celtņu būve. Pirmos divus A klases bunkurus tika  nolemts novietot dienvidos virs stavijas "Nord". uz kartēm ir apzīmējumi A1, A2, A3. Un centrālajā daļā virs stacijas "Yorck", uz kartēm šiem ir apzīmējumi A8W (West) un A8O (Ost), bet līdz galam šis risinājums netika realizēts. Kad 1945.gadā šajos nocietinājumos bija liela nepieciešamības, vāciešiem vairs nebija tādu iespēju, lai pabeigtu šīs būves un kā rezultāts, Regenwurmlager tika ieņemts divu dienu laikā.



Apmeklēt šo objektu var no 10:00 līdz 18:00.