Aušvic-Birkenau (Auschwitz-Birkenau) koncentrācijas nometne

Piecus gadus Auschwitz koncentrācijas nometne Osviencimā, kas atrodas 65 km no Krakovas, bija kā bieds visiem to teritoriju iedzīvotājiem, kuras okupēja Nacistiskā Vācija.
Nometne bija dibināta 1940.gadā un bija domāta Polijas politiskajiem ieslodzītajiem. Sākotnēji nometne kalpoja kā terora un eksterminācijas instruments versts pret poļiem. Laika gaitā hitlerieši uz šejieni sāka sūtīt cilvēkus no visas Eiropas, galvenokārt ebrejus.
Pēc 1939.gada rudens kompānijas beigām Osviencima kopā ar citām Polijas teritorijām tika iekļautas III Reihā. Tajā pat laikā pilsētas nosaukums tika nomainīts uz Auschwitz.
Jau 1939.gada beigās SS Galvenajā Komandpunktā Vroclavā radās doma par koncentrācijas nometnes izveidošanu, kas tika motivēta ar to, ka esošie cietumi ir pārpildīti un ir vajadzīgi jauni, lai arī turpmāk varētu veikt masu arestus.
Vairākas speciālās komisijas uzsāka vietas meklēšanu topošajai koncentrācijas nometnei. Izvēle krita uz tukšajām pirmskara kazarmām Osviencimā. Kazarmas atradās aiz pilsētas apbūvētās teritorijas, kas radīja iespējas uz paplašināšanu, kā arī bija pietiekama izolācija. Tikpat nozīmīgs bija fakts, ka Osviencima bija labi komunicēta, jo bija vien no svarīgiem dzelzceļu mezgliem.
Pavēle par nometnes izveidošanu tika izdota 1940.gada aprīlī, bet par tās komandantu tika iecelts Rudolfs Hosse. 1940.gada 14.jūnijā gestapo nosūtīja uz nometni pirmos ieslodzītos – 728 poļu no cietuma Taranovā.
Atvēršanas brīdi nometnē bija 20 ēku – 14 vienstāva un 6 vairāku stāvu. No 1941 līdz 1942 gadam, izmantojot ieslodzīto darbaspēku, nometnes vadība visas vienstāva ēkas pārbūvēja par vairāku stāvu ēkām, kā arī uzbūvēja papildus vēl astoņas ēkas. Kopā šajā nometnē bija 28 ēkas neskaitot saimniecības un virtuves ēkas. Ieslodzīto skaits svārstījās no 13000 līdz 16000 un pat līdz 20000 1942.gadā. Ieslodzītos izvietoja tā saucamos blokos izmantojot gan pagrabus, gan bēniņus.
Pieaugot ieslodzīto skaitam, pieauga koncentrācijas nometnes teritorija, kura pārprofilējās uz cilvēku iznīcināšanu. Koncentrācijas nometne Osviencimā – KL Auschwitz I – kļuva par pamat nometni (Stammlager) veselai virknei jaunu nometņu. 1941.gadā sākās otrās nometnes būvdarbi – KL Auschwitz II (Birkenau), kura atradās 3 km attālajā Brzezinkas ciematā. Bet 1942.gadā izveidota koncentrācijas nometne Monovicā, netālu no Osviencimas, - KL Auschwitz III. Tāpat tapa ļoti daudz šī koncentrācijas nometnes filiāles, kas galvenokārt atradās visdažādāko fabriku un raktuvju tuvumā, visur tur, kur bija nepieciešams lēts darbaspēks.
Koncentrācijas nometnes Osviencimā (KL Auschwitz I) un Brzezincā (KL Auschwitz II – Birkenau) ir saglabātas rezervāta formā un atvērtas apskatei. Svarīgākie objekti ir: Brzeznicā – četru krematoriju un gāzes kameru paliekas, dzelzceļa rampa, uz kuras tika šķiroti jaunievestie ieslodzītie, bet Osviencimā – „Nāves Bloks”. Tāpat abās nometnēs ir saglabāti bloki un daļa ieslodzīto baraku, galvenie koncentrācijas nometņu vārti, sardzes telpas, sēta no dzeloņdrātīm. Daži objekti, kurus SS iznīcināja, ir rekonstruēti no oriģināliem elementiem – piemēram, krāsnis krematorijā I, kuras SS izjauca.
Daļu objektu SS, slēpjot pēdas, fundamentāli iznīcināja.
Osviencimas koncentrācijas nometnē (KL Auschwitz I) ieslodzīto blokos atrodas ekspozīcijas, kas ataino nometnes vēsturi, kā arī tautu izstādes.
Uz bijušo koncentrācijas nometni Osviencimā ved vārti ar cinisku uzrakstu: Arbeit macht frei” (Darbs dara brīvu). Caur šiem vārtiem ik dienu ieslodzītie gāja uz darbu un atgriezās pēc patsmit stundām. Blakus virtuves ēkai nometnes orķestris spēlēja maršu, kuram vajadzēja uzlabot tūkstoš lielu ieslodzīto armijas maršu, kā arī atvieglot SS ieslodzīto skaitīšanu.
KL Auschwitz bija lielākā koncentrācijas nometne poļiem un citu tautu pārstāvjiem, kurus vācieši bija nolēmuši izolēt un nomērdēt bada nāvē, grūtā darbā, medicīniskos eksperimentos, kā arī masveidīgi likvidēt.
No 1942.gada koncentrācijas nometne kļuva par lielāko ebreju bojā ejas vietu Eiropā. Vairākums no deportētajiem ebrejiem KL Auschwitzā tika uzreiz, bez jebkādas reģistrācijas nosūtīti iznīcībai uz gāzes kamerām. Tāpēc ir ļoti grūti precīzi pateikt, cik cilvēku gāja bojā šajā vietā.
Jau vairākus gadus šī ir vēsturnieku diskusijas tēma, bet var pateikt, ka aptuveni bojā gājušo skaits ir 1,5 miljoni.
Joprojām tiek meklēta papildus dokumentācija, kura ļautu daudzmaz precizēt šo skaitli.
KL Auschwitzā gāja bojā vairāku valstu pilsoņi, dažādas ticības un ar dažādiem politiskiem uzskatiem, civiliedzīvotāji, kā arī pretošanās kustības dalībnieki un kara gūstekņi.
Auschwitzā bija ieslodzīti 12000 Padomju armijas karagūstekņi, no kuriem 5 mēnešu laikā gāja bojā 8320 personas – daļa tika noindēta gāzes kamerās, daļa nošauta.
Vairums ebreju, īpaši no Grieķijas un Ungārijas, izvedot uz Auschwitzu, tika maldināti. Viņi domāja, ka tiek pārcelti uz citu dzīvesvietu – Eiropas austrumos. Hitlerieši tiem pārdeva neesošus apbūves gabalus, saimniecības, veikalus, garantēja darbu neesošos uzņēmumos.
Attālumi, kuri atdalīja topošos ieslodzītos no ieslodzījuma vietas, sniedzās līdz pat 2400km. Ceļu līdz nometnei, ieslodzītie pavadīja noplombētos preču vagonos bez ēšanas un dzeršanas līdz 7 dienām, dažreiz līdz pat 10 dienām. Tādam sastāvam nonākot nometnē, daudzi tā pasažieri jau bija miruši, galvenokārt bērni un veci cilvēki. Vilcieni piestāja Osviencimas dzelzceļa preču stacijā, bet no 1944.gada speciāli šim mērķim izbūvētas rampas Auschwitz II nometnē. Tur SS ārsti un oficieri veica selekciju starp jaunatvestajiem ebrejiem. Tie, kas vēl bija spējīgi strādāt, tika nosūtīti uz nometni, bet pārējie – pa taisno uz gāzes kamerām. Pēc Rudolfa Hossa, liecībām, uz gāzes kamerām tika nosūtīti 70-75% jaunatvesto.
Visiem ieslodzītajiem, kam bija jāiet uz gāzes kamerām, tika pavēlēts izģērbties, motivējot to ar vajadzību nomazgāties. Tālāk ap 2000 ieslodzītie pārgāja uz citu 210 m2 lielu telpu, kuras griestos bija emitētas dušas. Tiklīdz visi ieslodzītie bija iegājuši telpā, hermētiskas durvis tika aizvērtas ciet un SS karavīri, izmantojot speciālās lūkas griestos, sabēra telpās ciklonu B. Cilvēki mira nost 15-20 minūtēs. Visiem mirušajiem tika izņemti zelta zobi, noņemti zelta gredzeni un citas dārglietas, nogriezti mati. Pēc tam līķi tika pārnesti uz krematorijas krāsnīm, bet tad kad krāsnis nespēja tikt galā – uz speciāli sarīkotajiem ugunskuriem.
Vācijas firma „Degesch”, kas ražoja gāzi Ciklons B, laika periodā no 1941 līdz 1944 gadam no šīs gāzes realizācijas ieguva ap 300 000 markām.
Tikai Osviencimā laika periodā no 1942 līdz 1943 gadam tika izlietots 20 t šīs gāzes. No bijušā komandanta Hossa vārdiem, 1500 cilvēku nogalināšanai bija vajadzīgs 5 līdz 7 kg.
Atbrīvojot koncentrācijas nometni Osviencimā, padomju armija nometnes noliktavās atrada ap 7000 kg sapakotus cilvēku matus, kurus nometnes vadība nepaspēja realizēt un izsūtīt uz III Reicha rūpnīcām.
Zelta zobi tika pārkausēti zelta stieņos un sūtīti uz SS Galveno Sanitāro Pārvaldi. Cilvēku pelni tika izmantoti kā mēslojums, vai vienkārši izkaisīti tuvākajā apkārtnē.
Sākotnēji ieslodzītie tika izmantoti koncentrācijas nometnes paplašināšanas darbos. Tiklīdz šie darbi bija pabeigti, ieslodzīto spēku sāka izmantot III Reicha rūpniecība. Darbus ieslodzītajiem bieži vien vajadzēja veikt skriešus, bez jebkādas atpūtas. Lielais darba temps, badošanās, kā arī nemitīga pēršana palielināja nāves gadījumus. Atgriežoties nometnē, tika vilkti līdzi rati ar mirušajiem un savainotajiem ar lāpstām vai koka rungām.
Pirmā roka, gūstekņu izmantošanai, piederēja koncernam IG Farbenindustrie, kurš Monovicē pie Osviencimas uzbūvēja sintētiskās gumijas un benzīna fabriku.
Ieslodzītajiem dienā tika izdota barība, kuras vērtība bija tikai 1300 – 1700 kaloriju. Brokastīs ieslodzītie saņēma 0,5 litrus „kafijas” vai zāļu tējas, pusdienās – 1 litru bez gaļas zupas, kura bieži vien tika gatavota no puvušiem augļiem, vakariņās – 300-350 gramus rupjmaizes ar nelielām piedevām (20 gr desas vai 30 gr margarīna vai siera) un dzērienu no zālēm vai „kafiju”.


Apmeklētājiem:
Auschwitz muzeja apmeklējumam vajag atvēlēt apmēram 1,5h un tikpat daudz uz Birkenau apmeklējumu.
Ieeja abos muzejos ir BEZMAKSAS

Muzejs ir atvērts katru dienu izņemot: 1.janvāri, 25.decembri un pirmajās Lieldienās.
Muzeja darbalaiks:

•  8:00 - 15:00 no decembra līdz februārim
  
•  8:00 - 16:00 martā un novembrī
  
•  8:00 - 17:00 aprīlī un oktobrī
  
•  8:00 - 18:00 maijā un septembrī
  
•  8:00 - 19:00 jūnijs, jūlijs un augusts