Zachodniopomorskie vojevodiste
Baltijas Jūras piekraste pieder pie visbiežāk apciemotajiem reģioniem Polijā, tātad šī ir viena no visinteresantākajām vojevodistēm. Tā piedāvā atpūtu piejūras peldētavās un pie skaistajiem ezeriem, ārstēšanas pakalpojumus slavenajos ārstnieciskajos kūrortos, agrotūrismu, ūdens sportus un jāšanu ar zirgiem. Zachodniopomorskie vojevodistē ir viena no vislabākajām valstī nakšņošanas bāzēm. Īpaši tūristus pievelk piejūras kūrorti, bet arī dabas parki, skaistie dendroloģiskie dārzi (Glinna, Przelewice), kā arī vairāki vēsturiskie objekti, no kuriem visslavenākie atrodas Kamieniec Pomorski, Stargard Szczecinski, Kolobrzeg un Ščecinā. Ļoti labā līmenī ir attīstīta pasažieru prāmju satiksme. Galvenā komunikācijas artērija ir E28 šoseja, kura ved paralēli jūrmalai no Ščecinas caur Koszalin uz Slupsk, Lebork un Gdynia uz Pomorskie vojevodisti.
ģērbonis
karogs
Vojevodiste aizņem 22,900 km2 lielu platību un to apdzīvo 1,7 miljonu cilvēku. Tās galvaspilsēta ir Ščecina. Vojevodistes teritorijā atrodas 61 pilsēta un vairāk par 3100 ciematiem. Administratīvi tā ir sadalīta 20 apriņķos. Robežojas: ar pomorskie vojevodisti austrumos, kā arī wielkopolskie un lubuskie – dienvidos. Reģiona ziemeļu robežu veido Baltijas jūras piekraste. Tur atrodas jūras ostas: Szczecin-Swinoujscie, Kolobrzeg un Darlowo. Rietumos vojevodiste robežojas ar Vāciju. Uz valsts robežas atrodas vairāki robežpārejas punkti, piem.: Swinoujscie, Lubieszyn, Kolbaskowo, Krajnik un Dalnow Dolny. Reģiona rūpniecība atrodas ļoti attīstītajā līmenī. Dominē ostu rūpniecība, ķīmiskā, enerģētikas, kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība. Galvenās rūpnīcas atrodas pilsētās – it īpaši ostu pilsētās un gar Odra upi. Visa aprakstītā teritorija Pomože – zeme ar ļoti komplicētu vēstures gaitu, kurai Pomože rietumu daļā ir sava kņazu dinastija – Grifiti. 1630. gadā Rietumu Pomože reģionu iekaroja zviedri, 1720. gadā prūsi un palika to rokās līdz 1945. gadam. Reģions ģeomorfoloģiskajā ziņā ir ļoti daudzveidīgs. Ainavā izceļas daudzi meži un ūdens tīkla bagātība (pāri par desmit upēm, kuras ietek Baltijas jūrā un ap 1600 ezeriem). Virsmas uzbūvē dominē pēcleduslaikmeta formas. Daudzveidīga ainava ir jūras piekrastei (vietām klifu krasti un piekrastes ezeri) un Ščecinas Līča rajons (daudzas salas, no kurām vislielākā – Wolin). Lielākie mežu masīvi ir gāršas: Goleniowska, Wkrzanska, Barlinecka, Drawska, kā arī Mysliborskie Sili. Vojevodistes teritorijā ir 2 nacionālie dabas parki: Wolinski un Drawienski, daudz ainavu parku, dabas rezervātu (varāk par 60) un dabas pieminekļu. No tiem pēdējiem īpašu uzmanību jāvelta laukakmeņiem (starp citiem lielākais Polijā - Tychow pilsētā un 2 laukakmeņu ansambli, sauktiem par „Dvīņi” pie Krzymow), kā arī platāns ar celma apkārtmēru – 949 cm. Ar īpaši lielu vēsturisko objektu sakopojumu pievelk tādas pilsētas kā: Ščecina, Stargad Szczecinski, Trzebiatow un Koszalin. Vērtīgie arhitektūras objekti atrodas arī Kamien Pomorski (katedrāle) un Kolbacz (baznīca). Daudzās pilsētās saglabājās viduslaiku aizsargmūri, bet vācu katapultu paliekas pie Darlow un Miedzyzdroje. Pie visslavenākām vojevodistes peldētavām pieder: Swinoujscie, Miedzyzdroje, Rewal, Niechorze, Mrzezyno, Dzwirzyno, Kolobrzeg, Ustronie Morskie, Sarbinowo, Mielno, Dabki un Darlowo. Vispopulārākie reģiona kūrorti ir: Swinoujscie, Miedzyzdroje, Kolobrzeg un Polczyn Zdroj. Galvenie atpūtas centri pie ezeriem atrodas pilsētās: Insk, Barlinek, Mysliborz, Szczecinek, Morzyczyn un Czaplinek. Daudzas vojevodistes upes ir populāras ūdens tūristu vidū. Ciemojoties reģionā ir grūti paiet garām tik interesantām vietām, kā: akmen apļiem Grzybnica rezervātā pie Koszalin, Turkusowe ezeram pie Wapnica pilsētas, Szmaragdowe ezeram pie Szczecin, jūrā noslīdošai baznīcai Trzesac pilsētā un tā sauktai Polczynskas Šveicei.
Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu
