Pomorskie vojevodiste
Piejūras robežā ir skaistās kāpas, plašās plāžas, garie sēkļi, jūras izcelsmes ezeri un arī klifi. Reģions īpaši ir pazīstams ar saviem piejūras kūrortiem. Ar savu neparasto arhitektūras un kultūras pieminekļu skaistumu pievelk tūkstošgadīgā Gdaņska un Malborka, kura ir ierakstīta UNESCO Pasaules Mantojuma Sarakstā. Reģiona vizītkarte ir arī pazīstamie festivāli: Starptautiskais Dziesmas Festivāls Sopotā un Starptautiskais Erģeļmūzikas Festivāls Gdaņskas katedrā.
ģērbonis
karogs
Vojevodiste aizņem 18,300 km2 lielu platību un to apdzīvo 2,2 miljoni cilvēku. Tās galvaspilsēta ir Gdaņska. Vojevodistes teritorijā ir 42 pilsētas un ap 3000 ciematu. Administratīvi reģions ir sadalīts 19 apriņķos. Austrumos robežojas ar warminsko-mazurskie vojevodisti, kujawsko-pomorskie un wielkopolskie – dienvidos, kā arī zachodniopomorskie – rietumos. Reģiona ziemeļu robeža ir Baltijas jūras piekraste. Rūpniecība reģionā ir ļoti attīstīta. Te dominē naftas pārstrādes rūpniecība, kuģu būvniecības, enerģētikas, celulozes un pārtikas (piem.: zivju pārstrādes) rūpniecība. Vislielākie rūpniecības uzņēmumi atrodas lielākajās pilsētās, īpaši jūras ostu tuvumā. Virsmas uzbūvei ir raksturīga liela fiziogrāfisko vienību daudzveidība. Savā starpā tie atšķiras ar apvidus reljefu, augsni, augu segu un mikroklimatu. Daudzveidīgākās teritorijas ir Kašubu Šveice un Starogadzkie ezeru valstība. Vojevodistes visaugstākais punkts ir Wieżyca kalns ar augstu skata laukumu, viszemākie reģiona punkti atrodas Zulawy Wislane rajonā, šīs teritorijas atrodas depresijā. Piekrastes joslā dominē kāpu un meža ainavas. Par šo rajonu īpatnībām jāuzskata klifu krastus (Jastrzebia Gora, Kepa Redlowksa), ceļojošās kāpas (Leba, Rowy, Bialogora) un vietām ļoti platas smilšainās pludmales. Vislielākie mežu masīvi – Tucholskie sili un piekrastu meži. Vojevodistes teritorijā ir divi nacionālie dabas parki: Slowinski un Borow Tucholskich, kā arī ainavu parki, vairāki desmiti dabas rezervātu (tai skaitā populārs „Jar Rzeki Raduni”) un daudzi dabas pieminekļi. To pēdējo objektu starpā īpašu uzmanību jāvelta pēcleduslaikmeta akmeņiem, kuru apkārtmērs bieži pārsniedz 10 m., kā arī šajā Polijas daļā unikālās, alas radušās pēcleduslaikmeta smiltīs (Mechowo, Mirachowo). Ar īpaši lielu arhitektūras pieminekļu daudzumu tūristu pievelk Gdaņska, visvairāk Droga Krolewska (Karaļa Ceļš) un Dlugie Pobrzeze (Gara Piekraste). Vispazīstamākās celtnes ir: rātsnams, Mariacki baznīca, Dwor Artusa, Zuraw Gdaņski (Gdaņskas Celtnis) un Fontanna Neptuna. Te ir arī daudzi mezeji, tostarp: Nacionālais Muzejs ar slaveno Memlinga „Sad Ostateczny” („Pastarā Tiesa”) un Centrālais Jūras Muzejs. Citi vadošie objekti: Westerplatte, osta, Wisloujscie cietoksnis un katedrāle Oliwa rajonā. Tūristi labprāt apmeklē arī Sopotu (ar slavenajām peldvietām, molu un meža operu), kā arī Gdynia pilsētu, kurā atrodas akvārijs un okeanogrāfijas muzejs ar apmeklēšanai atvērtajām: kuģi „Blyskavica” („Zibens”) un burinieku „Dar Pomorza”. Visvērtīgākie arhitektūras objekti atrodas: pils Malborkā, pils un baznīca Kvidzinā, katedrāle Pelplin pilsētā, pilis Gniew un Bytow pilsētās un Kartuzy baznīca. Populārākie reģiona arheoloģiskie objekti: akmens apļi Odry un Wiesiory pilsētās. Interesantie muzeji (neskaitot Gdaņskas) atradīsim Slupsk (ar plašu Witkacy darbu kolekciju), Pelplin (Eparhijas Muzejs ar „Gutenberga Bībeli”) un Tczew (Vislas Muzejs) pilsētās. Atsevišķu grupu veido etnogrāfiskie muzeji un skanseni (Wdzydze Kiszewskie, Kluki, Nadole, Kartuzy). Vispopulārākās piejūras peldvietas atrodas Ustka, Rowy, Leba, Jastrzebia Gora, Wladyslawow, Jastarna un Krynica Morska pilsētās, bet peldvietas pie ezeriem – Wdzydze Kiszewskie, Charzykowy, Chmielno, Przywidz un Nadole. Daudzas vojevodistes upes ir populāras ūdens sporta veidu cienītāju vidū. Pie neapstrīdamām novadpētnieciskajām vērtībām jāpieskaita arī zooloģisko dārzu Oliwa un botānisko dārzu Golub pilsētā. Reģionā ir labi attīstīta pasažieru kuģniecība.
Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu
