Lāču ala (Jaskinia Niedźwiedzia)

Ala ir izveidojusies no kalcija kristāliem. Alā, izņemot neparasti un daudzveidīgi saglabājušos stalagmītu, atrodanmi fragmenti piepildīti ar saskalojumiem, kuri satur milzīgus daudzumus pleistoceņu dzīvnieku atlieku.
Alu atvēra 1966.gadā, Kamieniolomas Kletno II marmora pētīšanas darbu laikā. Lāču ala ir viena no garākajām Polijas alām. Kopējais gaiteņu garums sasniedz apm. 2500 metru. Gaiteņi un zāles atrodas trijos līmeņos: augstajā – kurš ir saglabājies tikai fragmentāri; vidējā – pielāgots apmeklēšanai un apakšējais līmenis, kurš nav pieejams tūristiem,  naturālo grūtību dēļ, kā arī ievērojot drošības noteikumus ( tā ir visskaistākā alas daļa, kuras garums ir 2 km). Alas unikālās vērtības nosaka gaiteņu raksturs un novietojums, stalagmītu iedvesmojošs izskats, kā arī to īpatnības. Šajā ziņā Lāču ala ieņem pirmo vietu starp Polijas alām.
Lielāko stalagmītu formu bagātību jūs redzēsiet Pils Zālē un Stalaktītu Gaitenī, kā arī Nāves Dobumu gaitenī. Starp vairākām stalaktītu un stalagmītu formām šeit atrodas kolonnas, sauktas par stalagnātiem, heliktītiem, drapērijas un aizkari, sateku kaskādes, starp kuriem vislielākais sasniedz 8 metru garumu – tā sauktā Lielā Kaskāde. Alas dibenu un gaiteņus klāj Nāves Dobumi, kuros veidojas kristāliskās formas, kuras atgādina koraļļu kolonijas. Lielākā alas daļa ir piepildīta ar stalagmītiem, smilšu-dūņu-mālu nogulsnēm, ar klinšu nogruvumiem un dzīvnieku kauliem. Starp kauliem, kuri tika atrasti alā, dominē alu lāča kauli, kurš dzīvoja šajās zemēs pleistocēnas periodā – pirms apm. 15 tūks. gadu atpakaļ. Mazākajos apmēros saglabājušies alu lauvas, alu hiēnas, vilka,lapsas un sikspārņu kauli. 1977. Gadā alu un tās apkārtni atzina par dabas rezervātu, kas tiek aizsargāts ar likumu.