Podlaskie vojevodiste
Reģions ļoti diferencēts un interesants etniskajā, kultūras un reliģijas ziņā. To apdzīvo ne tikai poļi, bet arī baltkrievi, lietuvieši un mazākajā ziņā ukraiņi. Dažos ciemos pie robežas ar Baltkrieviju dzīvo Tatāri – islama piekritēji, bet Suwalki apkaimē – vecticībnieki. Te ir vairākas baptistu svētnīcas. Daudzajos ciemos palika ebreju kultūras pieminekļi, kuri agrāk apdzīvoja šīs teritorijas. Galvenie reģiona objekti ir četri dabas parki.
ģērbonis
karogs
Vojevodiste aizņem vairāk par 20,200 km2 lielu platību un to apdzīvo 1,2 miljoni cilvēku. Tās galvaspilsēta ir Belostoka. Te atrodas 36 pilsētas un 4000 ciemi. Reģions robežojas: lubelskie un mazowieckie vojevodistēm dienvidos, kā arī warminsko-mazurskie – rietumos. Ziemeļos un ziemeļaustrumos vojevodistei ir robeža ar Lietuvu, bet austrumos ar Baltkrieviju. Nosaukums Podlasie tiek tulkots divējādi: zeme pie meža vai „pie Lahiem” (t.n. pie Polijas-Podlaše robežas). Sākotnējais šo teritoriju nosaukums tomēr bija Polesie, vienīgi vēlāk Polesie rietumu daļu nosauca par Podlasie. Reģions pieder pie samērā vāji attīstītajiem, rūpniecības ziņā. Galvenais rūpniecības centrs ir Belostoka, mazākie – Lomža, Wysokie Mazowieckie, Kolno, Grajewo, Lapy, Hajnowka, kā arī Augustow. Vojevodistes virsmas struktūra ir samērā daudzveidīga, it īpaši tās ziemeļu daļā – Pojezierze Mazurskie. Reģiona dienvidu daļā atrodas Podlaska Ieleja. Šajās teritorijās ir ap 300 ezeriem, to starpā visdziļākais Polijas ezers – Hancza. Uz lielākajiem ezeriem pastāv pasažieru pārvadājumi un laivu noma. Naturālā rakstura un vairāko appludināto vietu dēļ īpašu uzmanību sev pievērš upes: Bug, Narew un Biebrza. Mazāko upju starpā, kuras ir iecienītas ūdens tūrisma mīļotāju vidū visslavenākā ir Czarna Hancza. Pa Bug upi tūristi organizē nobraucienus arī ar plostiem (no Serpelice pilsētas). Ūdens inženierijas piemineklis ir Augustovas Kanāls. Lielas vojevodistes platības aizņem meži (piem.gāršas: Augustowska, Knyszynska un Bialowieska, kā arī Czerwony Bor). Reģiona dabas resursus aizsargā četri nacionālie parki (Bialowieski, Narwianski, Biebrzanski un Wigierski), ainavu parki (Suwalski un Knyszynski), ap 100 dabas rezervātiem un dabas pieminekļiem. Daudzu arhitektūras pieminekļu starpā vispazīstamākie ir: Branicki pils Belostokā, baznīcas Lomža, Wigry, Sejny, Drohiczyn un Siemiatycze pilsētās, vairākas pareizticīgo baznīcas: vecās Bialowieža, Mielnik un Sokolkā un jaunās Belostokā un Hajnowkā, mošejas Bohoniki un Kruszyniany pilsētās un arī sinagoga Tykocin pilsētā. Podlaskie vojevodistes teritorijā atrodas galvenā pareizticīgo svētceļojumu vieta – Grabarka. Visinteresantākās fortifikācijas atrodas Osowiec-Twierdza, kā arī apkārt Lomža, Nowogrod un Wizna pilsētām. Daudzu muzeju starpā īpašu uzmanību ir pelnījuši: dabas muzejs Bialowiežā un Drozdowo pilsētās, brīvdabas muzeji Nowogrod, Ciechanowiec un Jurowce pilsētās. Galvenie ziemas sporta veidu centri ir: Bialowieža un Suprasl, kā arī Augustova.
Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu
