Mazowieckas vojevodiste
Vislielākā vojevodiste platības un iedzīvotāju ziņā. Vojevodistes galvaspilsēta ir arī valsts galvaspilsēta ir visvairāk apciemotā vieta Polijā. Tā ir daudzu starptautiskā mēroga kultūras pasākumu un izstāžu vieta. Varšavas svarīgākie apskates objekti – Karaļa Pils, Lazienku un Wilanowas pilis, Vecpilsētas komplekss un Nezināmā Kareivja Kaps – tā ir Polijas tūristiskā vizītkarte. Starptautiskā nozīme ir arī pilsētai Zelazowa Wola, kurā piedzima Frideriks Šopēns. Mazovijā saglabājās daudz skaisto muižu, st.c. Tulowice, Gluchy, Czarnolas, Sucha. Tiešajā Varšavas tuvumā atrodas Kampinoski Dabas Parks, kurš spēlē galvaspilsētas zaļo plaušu lomu.
ģērbonis
karogs
Mazovieckie vojevodiste aizņem 35,600 km2 lielu platību un to apdzīvo vairāk par 5 miljoniem cilvēku. Vojevodistes galvaspilsēta ir Varšava. Tās teritorijā atrodas 159 pilsētas un 9400 ciemi (vairāk par 16% Polijas ciemu). Administratīvi tā ir sadalīta 42 apriņķos. Ziemeļos vojevodiste robežojas ar warminsko-mazurskie reģionu, podlaskie un lubelskie austrumos, swietokrzyskie – dienvidos, kā arī kujawsko-pomorskie un lodzkie rietumos. Vojevodistes daļa ir rūpnieciski attīstīts rajons. Rūpniecība koncentrējas galvenokārt Varšavā, kā arī Radom, Plock, Siedlce un Ostroleka pilsētās. Nedaudzas rūpnieciskās teritorijas kontrastē lauksaimnieciskās teritorijas, lieli dārzi un plaši mežu masīvi. Neskaitot mazu apgabalu ziemeļos, visa vojevodistes teritorija pieder pie vēsturiskā Mazowsze reģiona. Pirmo reizi šim reģionam bija svarīga vēsturiskā nozīme Vladislava Hermana un Boleslaw Krzywousty karaļu laikā, kad Plock pilsēta, kā šo valdnieku uzturēšanās vieta bija faktiska Polijas galvaspilsēta. Pēc reģionu sadrumstalotības laika Mazowsze ilgi netika iekļauta apvienoto reģionu sastāvā. Pēdējās Mzowsze daļas tika pievienotas 1526.g., bet jau 1596. – 1611, karaļa rezidence tika pārnesta no Krakovas uz Varšavu. Tas tika izdarīts, jo Varšava atrodas starp Malopolska un Lietuvas teritoriju, kuru ar Poliju apvienoja personīgā ūnija. Pēc Polijas sadalīšanas aprakstītā teritorija (kopā ar Varšavu) sākotnēji atradās Prūsijas pakļautībā, vēlāk piederēja Krievijai. Vojevodiste – neskaitot dažus dienvidu apriņķus – fiziogrāfiskajā ziņā atrodas Viduspolijas Līdzenumu zonā. Reģiona centrā ir Varšavas Ieplaka, kurai apkārt atrodas līdzenumi un augstienes. Labi attīstītu ūdenstīklu veido Visla, kā arī tās baseinā esošās Narew, Bug, Bzura un Pilica – visas ar vairākām pietekām. Lielākais ezeru sakopojums atrodas Pojezierze Gostyninskie daļā. Lielākie mežu masīvi ir gāršas: Kampinoska, Kozienicka, Biala un Kurpiowska, kā arī garwolinskie un chojnowskie meži. Vojevodistes teritorijā atrodas Kampinoski Nacionālais Parks, vairāki ainavu parki (to starpā vislielākais Polijā Nadbuzanski Ainavu Parks), vairāk par 100 dabas rezervātu un daudzi dabas pieminekļi (to starpā baltapse, augoša Leszno pie Kampinos – viens no resnākajiem kokiem Polijā). Vislielākais tūrisma centrs ir Varšava, ar labi sagatavotu tūrisma infrastruktūru un vēsturisko objektu bagātību un greznumu. Pilsēta ir daudzu starptautiskā līmeņa tirdzniecības, kultūras un zinātnisko pasākumu organizēšanas vieta. Vispopulārākie objekti, kurus tūristi apmeklē ir Vecpilsēta un Jaunā Pilsēta, Nezināmā Kareivja Kaps, piļu-parku ansambļi Lazienki un Wilanow, Karaļa Pils, Kultūras un Zinātnes Pils, Getto Varoņu piemineklis, muzeji un nekropoles. Visbiežāk apciemotās vietas vojevodistē ir: Zelazowa Wola, Pultusk, Plock (katedrāle un ļoti lielas secesijas mākslas kolekcijas), Opinogora (Romantisma Muzejs), Warka (Kazimierza Pulaski muzejs) un Czarnolas (Jana Kochanowska muzejs). Ciechanow, Plock un Czersk pilsētās var apskatīt Piastu dinastijas laiku pilis. Slavena romāņu bazilika atrdodas Czerwinsk pilsētā, bet visgreznākos muzejus zem atklātās debess – Radom un Sierpiec pilsētās. Armijas inženierijas pieminekļus var apraudzīt Varšavā (Cytadela) un Nowy Dwor Mazowiecki pilsētā (Modlin-Cietoksnis). Reģionā atrodas koka būvniecības, tautas mākslas, paražu un reliģisko svētku svinēšanas kultivēšanas centri. Kūrorta statuss ir Konstancin-Jeziorna ciematam.
Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu
