16. aprīlis 2024. gads, otrdiena , Latvijā: ,  Polijā: . Šodien vārdadienu svin Polijā: Bernadetty, Ksenii ; Latvijā: Alfs, Bernadeta, Mintauts
Polijas reģioni
Šī regiona pilsētas
Reklāmas bloks

Lodzkie vojevodiste

Reģions izvietots Polijas centrālajā daļā. Tā tiek asociēta ar vairākiem tekstilrūpniecības centriem, kuri tika nodibināti XIX un XX gs. mijā. Šī reģiona dzīve tika aprakstīta Vladislava Reymonta grāmatās „Apsolītā zeme” un „Dzimtcilvēki”. Lodzas reģions ir arī augstākās klases kultūras pieminekļu pilns. Tūristu lokā populāri ir: Nieborow, Arkadia un Lowicz. Starptauskās nozīmes arhitektūras piemineklis ir Sulejowas klosteru komplekss, vai Boguszyce baznīca, kura ir viena no visvērtīgākajiem koka arhitektūras objektiem Polijā. Reģiona galvaspilsēta arī ir atraktīva pilsēta. Ar savu neparasto burvīgumu Lodza var pateikties secesijai, bet slavenā Piotrkowska iela ir aizpagājušā gadsimta arhitektūras anklāvs. Pilsētas vizītkarte ir populārā filmu skola un saistīta ar to Lodzas Slavas Aleja, kā arī muzejs ar mūsdienīgās mākslas kolekciju. Lodzas reģions ir arī pazīstams ar savu lovičas folkloristisko kultūru, kura ir bagāta ar koka arhitektūru .

ģērbonis

karogs
Vojevodiste aizņem vairāk par 18,200 km2 un to apdzīvo ap 2,7 miljoniem cilvēku. Tās galvaspilsēta ir Lodza. Vojevodistes teritorijā atrodas 42 pilsētas un 5100 ciemati. Administratīvi tā ir sadalīta 23 aprinķos. Ziemeļos robežojas ar kujawsko-pomorskie vojevodisti, ziemeļos un austrumos ar mazowieckie vojevodisti, swietokrzyskie, slaskie un opolskie dienvidos, kā arī wielkopolskie rietumos. Tā ir vēsturiskā Mazowsze daļa (tai skaitā stipri no tā atdalīta Lowickie kņaziste), sieradzka un leczycka zemes. Vojevodistes daļa ir rūpnieciski ļoti attīstīts rajons. Dominē tekstilrūpniecība (Lodz apkārtne), enerģētiskā (Belchatow) un pārtikas rūpniecība. Liela daļa tiek izmantota arī lauksaimniecībā un dārzkopībā (Skierniewice, Lowicz).Reģions ir ģeomorfoloģiski samērā diferencēts. Tas ir izvietots Viduspolijas Līdzenumu rajonā, kurš tika izveidots viduspolijas apledojuma laikmetā. Caur reģiona vidu iet cauri Vislas un Odras upju baseina ūdensšķirtne. Galvenās upes ir Bzura un Pilica, kuras ietek Vislā, kā arī upes Prosna, Ner un Widawka, kuras ietek Odra upē. Vojevodistes teritorijā ir divas lielas ūdenskrātuves – Sulejowski un Jeziorsko, kuras izmanto arī tūristi un ūdens sporta veidu mīļotāji. Dabas un ainavu ziņā visskaistākās teritorijas ir izvietotas ainavu parkos un dabas rezervātos. Te ir daudz dabas pieminekļu, piem.: „Mszczonowski kamien” – akmens, kura diametrs ir 40 m un liepa Cieletniki pilsētā, kuras apkārtmērs ir 10 m. Pie Rawka pilsētas (atpūtas centri) ir izvietots Bolimowski Ainavu Parks, kurš ietver Bolimowskie mežus. Pietiekami labiekārtots ir ir Sulejowski Ainavu Parks – atpūtas centri pie Pilica un Zalew Sulejowski. Lielas ainavu vērtības (upju ieleju stāvas nogāzes) ir Miedzyrzecze Warty i Widawki Ainavu Parkam. Pie Warta upes, uz rietumiem no Dzialoszyn atrodas ļoti interesants Zaleczanski Ainavu Parks. Te atrodas kaļķa, juras laikmeta pakalni, alas, vairāki avoti, aizas, klints palikšņi, karsta parādības un reti augu veidi. Reģiona centrs ir Lodz – daļēji XIX un XX gadsimtu mijas tipiski rūpnieciskā pilsēta. Šo rūpniecības atmosfēru papildina ekspozīcijas, kuras ir izvietotas Centrālajā Tekstilrūpniecības Muzejā, kā arī Herbst pilī, kurš agrāk piederēja vienam no fabrikantiem. Lodzkie vojevodiste ir arī lowicka zeme, pazīstama pēc folkloras kultivēšanas, ko var redzēt reliģisko svētku laikā. Tradicionālā atpūtas vieta ir Spala, netālu ir „Niebieskie zrodla” rezervāts un mākslīgās alas Nagorzyce pilsētā. Starp vēsturiskajiem objektiem pazīstamākie ir pilis Rawa Mazowiecka, Leczyca, Oporowo, Uniejowo un Drzewica pilsētās, pilis un rezidences Nieborow, Poddebice, Wolborz un Pabianice pilsētās, mūrētas baznīcas Inowlodz, Sulejow, Lask un Sieradz pilsētās, koka svētnīcas Wielun apkārtnēs un Boguszyce pilsētā.

Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu


Top.LV reiting@Mail.ru
Parse Time: 0.672s
Booking.com