Dolnośląskie vojevodiste
Reģions ar milzīgajām kultūrvērtībām, Polijas valsts dibināšanas sākumposmi atrodas tieši te. Pazīstams ar saviem arhitektūras pieminekļiem ,no Piastu dinastijas laika vēstures pieminekļiem līdz cīņai ar ģermanizāciju.
Tādi vēstures pieminekļu kompleksi, kā Poznaņa, Gniezno vai Kalisz pieder pie visvērtīgākajiem mūsu valstī. Pirmo Piastu laika vēstures pieminekļi, vairāki desmiti romāņu baznīcu un daudzas seno pilsētu paliekas atgādina par poļu valsts sākumiem. Brīnišķīgās rezidences, tādas kā Czerniejewo, Rogalin vai Racot ir ļoti populāras tūristu vidū. Ja pie tā visa pieliksim klāt muzejus (arī brīvdabas muzejus), kuru ir īpaši daudz Wielkopolskie vojevodistē, var redzēt, ka reģions var ļoti interesēt novadpētniekus. Visvairāk apciemots tiek Piastu Ceļš. Tas ir 115 km. garš un ved no Poznaņas caur Ostrow Lednicki un Gniezno uz Trzemeszno, Strzelno un Kruszwica. Vojevodistes galvaspilsēta ir pazīstama ar vairākiem izstāžu un gadatirgu pasākumiem.
ģērbonis
karogs
Vojevodiste ir 19,900 km2 liela un tajā ir ap 3 miljoniem iedzīvotāju. Vojevodistes galvaspilsēta ir Vroclava. Vojevodistes teritorijā ir 89 pilsētas un ap 2900 ciematu. Administratīvi reģions ir sadalīts 30 aprinķos. Dolnoslaskie vojevodiste ziemeļos robežojas ar lubuskie un veļkopolskie vojevodistēm, austrumos ar opolskie voj. Dienvidu robeža dolnoslaskie vojevodistei ir ar Čehiju, bet rietumos – ar Vāciju. Uz valsts robežas ir daudz robežpunktu (starp citiem ar Čehiju: Boboszow, Kudowa Slone, Tlumaczow, Golinsk, Lubawka, Przelecz Okraj, Jakuszyce, kā arī ar Vāciju: Sieniawka un Zgorzelec). Vojevodistes daļa ir rūpnieciski ļoti attīstīts reģions. Te atrodas īpaši bagāti minerālo izejvielu atradnes: metālrūda, brūnogles, akmeņogles, kā arī klints atradnes. Vojevodistē dominē ieguves rūpniecība, metalurģija, enerģētiskā un stikla rūpniecības. Slaskas vēsture, tās sākumposmā līdzinājās citām Polijas apgabalu vēsturei. Ap 990. gadu reģions tika iekļauts Mieško I valsts teritorijā, 1000. gadā Vroclavā tika nodibināta pirmā bīskapija. Apgabalu sadrumstalotības laikā čehu Lūksemburgu dinastija pakļāva sev vairumu no slaskas firstiem un, kad XIV gs. pirmajā pusē uzsākās Polijas reģionu apvienošanas process, Slask apgabals tajā nepiedalijās. 1526. gadā Slask kopā ar visu Čehijas teritoriju tika iekļauts Habsburgu īpašumos. 1675. gadā nomira pēdējais Piastu dinastijas pārstāvis, Ježijs Vilhelms, bet 1707. gadā pēdējā pārstāve, viņa māsa Karolina. Bagātajam un blīvi apdzīvotajam reģionam uzbruka Prūsijas karaspēks. Uzbrukums noveda pie trijiem iznīcinošiem kariem, kuri, ar īsiem pārtraukumiem, ilga no 1740. līdz 1763. gadam. Liela Slaskas daļa nokļuva zem Prūsijas ietekmes un Polijas sastāvā atgriezās tikai 1945. gadā. Reģions ir ģeomorfoloģiski ļoti diferencēts. Vojevodistes ziemeļu daļā ir morēnu Trzebnicki valnis, centrālajā – Slaskas Ieleja ar dominējošu virs tās Sleži Masīvu un Sudetu Priekškalni, dienvidos – Sudetu kalni, kuri dalās vairākās vienībās, kuras atšķiras ar ainavu un reljefu. Ūdenskrātuvju tīkls sastāv no upes Odra un tās pietekām, uz kuriem tika izveidotas daudzas skaistas ūdenskrātuves. Vislielākie mežu sakopojumi – Dolnoslaskas sili, kā arī Sudetu meži. Vojevodistes teritorijā ir divi nacionālie parki (Karkonošu un Stolove Kalnu), kā arī daudz ainavu parku un dabas rezervātu ( starp citiem “Milickie Stawy” – vislielākā Polijas dienvidu daļā putnu ligzdošanas vieta). Sudetos ir veseli 9 ainavu parki. Viens no tiem, Opawskie Kalnu parks, atrodas aiz aprakstītās teritorijas, opolskie vojevodistē. Ir vērts pieminēt arī astoņus pārējos parkus: Doliny Bobru (1989.g., 13 270 ha), Rudawski (1989.g., 12 670 ha), Chelmy (1992.g., 14 887 ha), Ksiazanski (1981.g., 3122 ha), Gor Sowich (1991.g., 6890 ha), Stolowogorski (1981.g., 1985 ha), Slezanski (1988.g., 8190 ha) un Snieznicki (1981.g., 28 800 ha). Īpaši daudz ir dabas pieminekļu (fantastisko formu klintis,apdzisušie vulkāni). Starp visiem dižkokiem, ievērības cienīga ir milzīga īve Henrykow Lubanski pilsētā. Koka apkārtmērs ir lielāks par 5 metriem – droši vien visvecākais koks Polijā. Vroclava pievelk tūristus ar lielu vēstures objektu sakopojumu, vairākiem tiltiem, pieminekļiem, kā arī slaveno Zooloģisko dārzu. Vroclavas tuvumā izcili arhitektūras pieminekļi atrodas Lubiaz, Olesnica, Trzebnica pilsētās. Izeras un Kaczawskie Augstienes ir populāras ar slaveniem pieminekļiem Lwowek Slaski, Jaworze, Legnickie Pole pilsētās, reģionāli-vēsturiskajiem pasākumiem (zelta skalošana Zlotoryja pilsētā un Vēstures Nometne, kurš notiek Warmatowice Sienkiewiczowskie) un dabas īpatnībām. Jeleniogorska Katliene un Karkonoše kalni pieder pie visapklētākajiem rajoniem šajā vojevodistē. Te atpūšas kalnu ceļojumu, ziemas sporta veidu un alpīnisma amatieri. Pie galvenām šīs vojevodistes daļas atrakcijām pieder Karkonoše un to virsotnes Sniežka un Šrenica, kā arī Šklarska Poreba (Kameņčik un Šklarki ūdenskritumi), Karpač ( populārā Wang baznīca), Krzeszow un Rudawy Janowickie (ar Sokolie Kalnu grēdām). Tikpat aktīvi tiek apmeklēta Klodzka Katliene, ap kuru apkārt ir Orlickie, Bialskie, Zlote, Stolowe un Bystrzyckie kalnu smailes. Te atrodas slavenie atpūtas un ārstnieciskie kūrorti, tādi kā Kudowa, Ladek, Polanica, Duszniki, populārie ziemas sporta veidu centri Miedzygorze, Zieleniec, kā arī Klodzko ar virs katlienes dominējošo cietoksni un Bystrzyca Klodzka, kur atrodas unikālais Filumenistiskais muzejs. Walbžihas un Sowie kalnu reģions kļūst arvien populārāks tūristu vidū. Visslavenākie vēsturiskie objekti atrodas Ksiaz, Swidnica, Bardzie, Zabkowice un Kamieniec Zabkowicki pilsētās. Vojevodistes centrālā daļa – noslēpumains Sleži Masīvs un kulta akmens vaļņi, un skulptūras tajā. Bez iepriekš aprakstītām atrakcijām nedrīkst nepieminēt Henrykow, Wambiežic, kurā atrodas sanktuārijs, tā sauktā Slaskas Jeruzāleme, Ziebicas divjomu gotisko baznīcu un Glogovas gotisko pili un baznīcu.
Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu
