12. decembris 2018. gads, trešdiena , Latvijā: ,  Polijā: . Šodien vārdadienu svin Polijā: Aleksandra, Dagmary ; Latvijā: Iveta, Otīlija
Polijas reģioni
Reklāmas bloks

Ļublina (Lublin)

Izmainīts: 2018.06.24. 18:12
Pilsētas tiesības ieguva 1317.gadā, bet šī vieta bija apdzīvota jau no VI gadsimta. XII gadsimtā uz pilskalna atradās ievērojama nocietināta apdzīvota vieta. Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja Jagiellonu laikā. 1474.gadā pilsēta kļūst par jaunizveidotās vojevodistes galvaspilsētu. 1569.gadā galvenajā saeimā šeit tika noslēgta ūnija starp Poliju un Lietuvu. Šim notikumam par godu pilsētā 1826.gadā ir uzbūvēts piemineklis, kas atrodas Lietuvas laukumā. 1578.gadā nodibināts Kroņa Tribunāls Malopolskai ar dislokācijas vietu Ļublinā. Ikgadējas sesijas šeit notika līdz pat XVIII gadsimta beigām. Tiesas rezidence atradās rātsnamā, kur mūsdienās atrodas Rātsnama un Karaliskā Tribunāla Vēstures Muzejs. XVI un XVII gadsimtā Ļubilna bija ievērojams tirdzniecības, amatniecības un kultūras centrs. Pilsētas pagrimums sākās līdz ar zviedru kariem (1655-57). Ievērojama pilsētas atdzīvošanās iesākās Polijas Karaļvalsts laikā un pēc 1918.gada. Otrā Pasaules Kara laikā blakus pilsētai bija ierīkota viena no Eiropas lielākajām koncentrācijas nometne Majdanek (tagadējās pilsētas robežas ietvaros). No 1941 līdz 1944 gadam vācieši uz šejieni bija saveduši vairāk nekā 400 000 cilvēku, galvenokārt ebrejus, poļus un krievu, 360 000 gājuši bojā. 1969.gadā bijušās koncentrācijas nometnes teritorijā tika uzstādīts monumentāls piemineklis-mauzolejs.
Ļublinas pili XIV gadsimtā būvējis ljublin Wielki. Pils tika pilnīgi sagrauta, bet tās vietā 1824-26 gados tika uzbūvēts neogotika stila cietuma ēka. Vāciešu okupācijas laikā šeit ļoti sliktos apstākļos bija ieslodzīti vairāk nekā 80 000 poļu. 1944.gada 22.jūlijā, hitleriešiem atkāpjoties, te tika nošauti 300 ieslodzītie. Cietums eksistēja līdz 1954.gadam. Mūsdienās šeit atrodas Lubelskas Muzejs ar Polijas mākslas galeriju. Vecākā būvē šeit ir pils tornis, kas te tika uzbūvēts XIII gadsimtā no akmeņiem un ķieģeļiem. Vispopulārākā celtne pilskalnā ir gotikas stila katedrāle ar vēlās renesanses kupolu (XVII gadsimts), kas te tika uzbūvēta XIV gadsimtā.
No pilskalna paveras lielisks skats uz vecpilsētas panorāmu, kurā līdz mūsu dienām ir saglabājies viduslaiku ielu izvietojums. No XIV gadsimta vidus līdz XVIII gadsimtam apkārt pilsētai tika uzbūvēta nocietinājuma siena. No pils uz pilsētu ved Pilsētas Vārti (Brama Grodzka), kas mūsdienas ir vienstāvu ēka, kuras līdzšinējais izskats nāk no pēdējās pārbūves laikiem 1785.gadā. No Pilsētas Vārtiem līdz tirgus laukuma ved Grodzkas iela. Tirgus laukums ir neregulāra četrstūra formā. Laukuma vidū atrodas masīva vecā Rātsnama ēka, kas būvēta XV gadsimtā. Tagadējo izskatu ēka ieguva 1781.gadā pēc pārbūves darbiem, kurus vadīja galma arhitekts Dominiks Merlins. Pa tirgus laukuma perimetru atrodas renesanses stila dzīvojamās ēkas, kas te tika uzbūvētas XV-XVI gadsimtos. Pati vērtīgākā ēka skaitās Konopnicu māja (XVI/XVII gadsimts) ar bagātīgu vēlās renesanses sienu dekorācijām.
Pats vērtīgākais sakrālais arhitektūras piemineklis Ļublinā ir dominikāņu baznīca. Sākotnēji baznīca bija būvēta gotikas stilā, vēlāk pārbūvēta renesanses stilā, bet vēl vēlāk baroka stilā. Baznīcas vēlās renesanses jumts un kupolveidīgā kapliča nāk no XVII gadsimta otrās puses. Firleju kapličā ir bagātīgi dekorēti griesti vēlās renesanses stilā no XVII gadsimta. Bagātīgā baznīcas iekšēja vēlā baroka stila apdare nāk no XVIII gadsimta otrās puses. Pa labi no galvenās baznīcas ieejas atrodas glezna, uz kuras ir atainots pilsētas ugunsgrēks 1719.gadā.
Pilsētas panorāmu ir iespējams apskatīt no Trinitarskas (Trynitarski) torņa (neogotika no 1819.gada), kurā muzejs. Blakus tornim atrodas sv. Jāņa Kristītāja un sv. Jāņa Evaņģēlista arhikatedrāle (līdz 1818,gadam jezuītu baznīca), kas tika būvēta 1586-1625 gados renesanses - baroka stilā. Pēc 1752.gada ugunsgrēka baznīca tika atjaunota baroka stilā.
Netālu no baznīcas atrodas vecie pilsētas Krakovas vārti. Vārti ir saglabājuši gotiskos XIV gadsimta mūrus. Vārtu tornis ir pazīstams skatlaukums. Blakus vārtiem atrodas divas ievērības cienīgas ēkas: 1827-28.gados klasicisma stilā būvēta jaunās Rāts ēka (tagadējā pilsētas dome) un Svētā Gara baznīca, sākotnēji kā vēlas gotikas celtne pie vēlākām pārbūvēm iegūst baroka (XVIII gadsimta vidus) fasādi.








Top.LV reiting@Mail.ru
Parse Time: 0.315s
Booking.com